Lai gan mums ir dažādi mērķi un vajadzības mūsu zirgiem, mēs arī uzturam tos dzīvus, tos plaši audzējot un aizsargājot. Iemesls tam ir tas, ka paši zirgi ir ļoti trausli radījumi un tiem ir grūti izdzīvot dabā.
Ja tas nebūtu tas, ka cilvēki tos izmantoja staigāšanai vai cīņai un rūpīgi aprūpēja un baroja, tie jau sen būtu izmiruši.
Zirgiem ir daudz trūkumu, piemēram, pārāk tievi un trausli ekstremitāšu struktūrā, kā arī pārāk apsēsti ar ātrumu uz citu aspektu rēķina. Kad viena ekstremitāte ir ievainota, ķermeņa svars uzliek lielāku slogu pārējām ekstremitātēm, izraisot strauju stāvokļa pasliktināšanos. Salauzta kāja nozīmē drošu nāvi.
Lai gan tas ēd zāli, to nomāc pārnadžu dzimtas dzīvnieki, jo tas nespēj sakošļāt pārtiku. Arī zirgi pēdējos gados ir cīnījušies, piemēram, Āfrikas spēcīgākais degunradzis, kas tagad ir apdraudēts. Ziemeļamerikas zirgiem bija vēl sliktāk, jo tie pazuda, pirms vietējie iedzīvotāji tos bija pieradinājuši.
Varbūt kāds brīnīsies, zirgu ātrumā, bez dabīgiem ienaidniekiem, bez izdzīvošanas spiediena, zālāji visur ir zaļa zāle, kāpēc tie ir apdraudēti?
Faktiski, lai gan zālēdājiem zirgiem ir daudz zāles, to enerģijas pārveidošanas efektivitāte nav augsta, lielākoties viņi meklē barību, kā arī viņi nekošļā zāli, tāpēc viņu ēšanas ātrums ir daudz lēnāks. Ja laikapstākļi mainās pārāk daudz vai ja ziema ir pārāk auksta, viņi nomirs badā vai nosals līdz nāvei.